Dalāmies ar pieredzi alternatīvo kurināmo izmantošanā cementa ražošanā diskusijā par atkritumu reģenerācijas stacijām

10. jūnijā ekoloģiski tīro tehnoloģiju klasteris CLEANTECH LATVIA organizēja diskusiju “Atkritumu reģenerācijas stacijas integrācija pilsētas vidē: vides izglābšana vai degradācija?”, kurā tika meklētas atbildes uz jautājumiem par atkritumu reģenerācijas staciju integrāciju pilsētvidē. 

SCHWENK Latvija viedokli par diskusijas tematu un ar uzņēmuma pieredzi saistībā ar cirkulārās ekonomikas principu ieviešanu dalījās Vides nodaļas vadītāja SANTA KĻAVA.

Diskusija “Atkritumu reģenerācijas stacijas integrācija pilsētas vidē: vides izglābšana vai degradācija?” (video)

Šobrīd cementa rūpnīcā Brocēnos ik gadu izmanto aptuveni 160 000–200 000 tonnu speciāli rūpnīcas vajadzībām sagatavota alternatīvā kurināmā. Alternatīvais kurināmais ir no šķirotiem un īpaši sagatavotiem sadzīves un rūpnieciskajiem atkritumiem ražots maisījums – NAIK (no atkritumiem iegūtais kurināmais) jeb SRF (angļu valodā solid recovered fuel), smalcinātas autoriepas, neitralizēta piesārņota augsne, kuras izmantošanā SCHWENK Latvija bija partneris Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektā. Tie ir sagatavoti atbilstoši cementa rūpnīcas krāsnij nepieciešamām kvalitātes prasībām – šķiroti, izžāvēti, sasmalcināti un pareizās proporcijās samaisīti atkritumi. No visa Brocēnu cementa rūpnīcā izmantojamā kurināmā apjoma tas ir jau 98%.

Alternatīvo kurināmo izmantošana SCHWENK Latvija cementa-klinkera apdedzināšanas krāsnī, kurā temperatūra pārsniedz 1500 grādus, būtiski atšķiras no vienkāršām sadedzināšanas iekārtām, kurās, sadedzinot atkritumus, tiek atgūta enerģija, bet pāri paliek bīstamie atkritumi un pelni, kuriem nepieciešama papildu apsaimniekošana. Cementa-klinkera apdedzināšanas krāsnī, izmantojot alternatīvo kurināmo, pelni ir izejviela, būtiska saražotā produkta sastāvdaļa. Tiek nodrošināts pilnībā slēgts ražošanas process, un neveidojas atlikumprodukti vai atkritumi, kurus vajadzētu apsaimniekot.

No visa cementa ražošanai nepieciešamā alternatīvā kurināmā apjoma tikai 40 000 – 50 000 tonnu tiek ražots Latvijā. Pamata problēma ir lielais mitruma daudzums, ko rada vāji attīstītā šķirošanas prakse. Bet ir arī labā ziņa – ar katru gadu vietējā materiāla īpatsvars mūsu alternatīvā kurināmā apjomā pieaug. Rūpnīcā ir uzstādīts īpašs alternatīvā kurināmā žāvētājs, tādēļ vairāk būs iespējams izmantot arī vietējos atkritumus, žāvēšanā lietderīgi izmantojot karstās gāzes jeb siltumu, kurš radies ražošanā.