Vienas no lielākajām industriālajām investīcijām Latvijā ievērojami samazinās būvniecības un būvmateriālu ražošanas vērtību ķēdes ietekmi uz vidi un klimatu
Vairāku gadu gaitā veiktā apjomīgā priekšizpēte noslēgusies ar pirmo oglekļa uztveršanas pilotprojektu Latvijā. SCHWENK Latvija Brocēnu cementa rūpnīcā tiks uzstādītas testa iekārtas – samazināta apmēra oglekļa uztveršanas rūpnīca. No 2025. gada pavasara līdz decembrim tā strādās pārbaudes režīmā, uztverot aptuveni 2 tonnas CO2 dienā.
Balstoties uz pārbaudes laikā iegūto datu analīzi un tālākās izpētes rezultātiem, gala lēmums par investīcijām gaidāms 2027. gadā, bet pilna apmēra oglekļa uztveršana Brocēnu cementa rūpnīcā – no 2030. gada, uztverot aptuveni 800 tūkstošus tonnu CO2 gadā un tiecoties uz pilnīgu cementa ražošanas dekarbonizāciju. Aptuvenās izmaksas oglekļa uztveršanas iekārtu izbūvei un tehnoloģiju ieviešanai cementa rūpnīcā ir 500 miljoni eiro.
“Cements ir būvniecības un būvmateriālu ražošanas vērtību ķēdes pamatā. Vienlaikus – rada aptuveni 8% no Latvijas CO2 emisijām, kas ir liels īpatsvars. Mēs apzināmies savu ietekmi un atbildību gan nozares, gan klimata pārmaiņu ziņā, tāpēc pāreja uz zaļo ražošanu ir mūsu absolūta prioritāte. Redzam, ka tas ir vienīgais iespējamais veids darbībai nākotnē, priekšnoteikums mūsu un mūsu klientu konkurētspējai Latvijā un eksporta tirgos,” saka SCHWENK Latvija valdes priekšsēdētājs un SCHWENK Ziemeļeiropa izpilddirektors Reinholds Šneiders.
SCHWENK Latvija ir pirmais industriālais ražotājs Latvijā, kas sāk oglekļa uztveršanas tehnoloģiju un iekārtu testēšanu. Darbs pie Brocēnu cementa rūpnīcas dekarbonizācijas rit jau no 2020. gada – dažādu starptautisku ekspertu vadībā ir veikta priekšizpēte un potenciāli pieejamo tehnoloģiju salīdzinājums. Par piemērotāko atzīta karstā kālija karbonāta tehnoloģija. Ar tās palīdzību CO2 tiek uztverts vienā no ražošanas posmiem, neradot pārmaiņas cementa ražošanas tehnoloģijā un pamatprocesā, līdz ar to neietekmējot produkta īpašības, tehniskos parametrus un kvalitāti. Salīdzinot ar citām pasaulē pieejamajām tehnoloģijām, tai ir mazāks elektroenerģijas patēriņš kopā ar augstu CO2 uztveršanas spēju. Norvēģu uzņēmuma Capsol Technologies nodrošinātā CapsolGo® testa rūpnīca tiks nodota ekspluatācijā un sāks darbu 2025. gada otrajā ceturksnī. Pārbaudes posma mērķis ir pārliecināties par tehnoloģijas atbilstību reālajos apstākļos, analizēt darbības specifiku un ietekmi uz citiem procesiem.
“Tas, ko piedzīvojam ir vērienīgākās pārmaiņas ne tikai cementa, bet visā ražošanas sektorā kopš industriālās revolūcijas. Ir skaidrs, ka tāda mēroga transformācija nevar notikt izolēti, viena uzņēmuma ietvaros,” uzsver R. Šneiders. “Oglekļa uztveršanas attīstība rada pilnīgi jaunu nozari un vērtību ķēdi, jaunu līmeni aprites ekonomikā – ogleklis no atmosfērai kaitējoša atlikumprodukta kļūst par izejmateriālu – resursu, ko var izmantot citu produktu ražošanai vai noglabāt drošā veidā. Līdz tam ejams tāls ceļš un daudz jāstrādā gan pie likumdošanas ietvara, gan tehnoloģiskās, gan piegāžu ķēžu attīstības. Tāpēc kritiski būtiska ir saistītās infrastruktūras izveide rūpnīcās uztvertā oglekļa transportēšanai un uzglabāšanai. Esam liecinieki tam, kā valstis mūsu reģionā, jo īpaši Ziemeļeiropā, oglekļa vērtību ķēdi saredz kā ekonomiskās attīstības potenciālu valstu konkurētspējas stiprināšanai. Attīstot uzglabāšanu savu teritoriju ģeoloģiskajās struktūrās tās iegūst spēcīgu konkurences priekšrocību zaļās ekonomikas attīstībai”.
“Nozarēm, kas šobrīd tehnoloģiski nevar izvairīties no CO2 emisijām, tā noglabāšana ir viens no perspektīvākajiem veidiem, kā kļūt videi draudzīgākiem un saglabāt savas produkcijas konkurētspēju. Būtiski gan šiem uzņēmumiem, gan Latvijas tautsaimniecībai kopumā, tāpēc Klimata un enerģētikas ministrija šobrīd strādā, lai sāktu izpēti par CO2 noglabāšanas iespējām Latvijā, kā arī pie nākotnes izmaiņām normatīvajā regulējumā. Tas dotu efektīvu dekarbonizācijas risinājumu virknei pašmāju rūpniecības uzņēmumu, kā arī veidotu jaunu, perspektīvu tautsaimniecības nozari,” norāda Klimata un enerģētika ministrs Kaspars Melnis.
“Esam daudz runājuši par to, ka atkritumi un atlikumprodukti jau sen vairs nav atkritumi, bet izejvielas un tas skar visdažādākās jomas. Man ir liels prieks, ka SCHWENK – Latvijas ekonomikai būtisks uzņēmums – investē, lai attīstītu šo jomu, atbilstoši savai specializācijai un ticu, ka tas iedvesmos rīkoties arī citus uzņēmumus,” saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Brocēnu cementa rūpnīca jau pašlaik ir viena no videi draudzīgākajām un modernākajām Eiropā. Pēdējo 14 gadu laikā CO2 emisiju apjoms cementa ražošanā Latvijā samazināts par 37%, bet investīcijas tālākai ietekmes mazināšanai un efektivitātes uzlabošanai pēdējo piecu gadu laikā veido 71 miljonu eiro. Aptuveni 70% no Brocēnos saražotā tiek eksportēts uz Igauniju, Zviedriju un Somiju. Ziemeļvalstīs jau tagad jūtams izteikts pieprasījums pēc cementa ar samazinātu CO2 nospiedumu, līdz ar to arī tirgus apstākļi ir būtisks pārmaiņu virzītājspēks. To apliecina arī citi būvmateriālu ražotāji Latvijā, kas savos eksporta produktos izmanto SCHWENK Latvija ražoto cementu.
“SCHWENK cementa produkti līdz šim ir ļāvuši būtiski samazināt CO₂ emisijas saliekamā dzelzsbetona konstrukcijās Ziemeļvalstu tirgos. Tomēr, lai izpildītu strauji pieaugošās klimatneitralitātes prasības un saglabātu konkurētspēju ārvalstīs, mūsu pašmāju cementa ražotājam ir ļoti svarīgi attīstīt un ieviest oglekļa uztveršanas tehnoloģijas,” uzsver Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks.
Arī Latvijas tirgū uzņēmums nodrošina produktus ar zemāku ietekmi uz vidi: “Gatavojoties pieaugošam tirgus pieprasījumam pēc zaļākiem būvmateriāliem, jau pašlaik mūsu produktiem esam izstrādājuši Produktu vides deklarācijas (EPD). Ņemot vērā, ka cements ir betona būtiskākā sastāvdaļa, tā ražošanas ietekme uz vidi tieši ietekmē arī mūs,” saka Transportbetons MB valdes priekšsēdētājs Jānis Mētra.
Par SCHWENK Latvija
SCHWENK Latvija ir vadošais būvmateriālu ražotājs Latvijā, kas klientiem nodrošina augstvērtīgu cementu, betonu un minerālmateriālus. Ražošana notiek Latvijā vienīgajā un vienā no Eiropā modernākajām cementa rūpnīcām Brocēnos, piecās betona ražotnēs un vairākos minerālmateriālu karjeros Latvijā. SCHWENK Latvija betona piegāžu jaudas ir vienas no augstākajām Rīgā, nodrošinot stabilas piegādes arī sarežģītos apstākļos. Uzņēmums ir daļa no vācu SCHWENK Building materials group, Latvijā nodarbina aptuveni 350 cilvēku.
Papildu informācijai:
Antra Savleviča
SCHWENK Latvija komunikācijas vadītāja
+ 371 26422891, antra.savlevica@schwenk.com