1867 – 1920: pirmsākums

Cementa ražošanas vēsture Latvijā aizsākas XIX gadsimta beigās, kad 1867. gadā darbību sāk AS C.CH.Schmidt Rīgas cementa fabrika. Cementa galveno sastāvdaļu – kaļķakmeni – importē.
XX gadsimta 20tajos gados Cieceres ezera krastos atklāj kaļķakmens iegulas, 1936. gadā pieņem lēmumu attīstīt cementa ražošanu Brocēnos.

1938 – 1944: pirmais uzplaukums

1938. gadā darbu sāk jaunā rūpnīca, kuras ražošanas jauda ir 60 tūkstoši tonnu cementa gadā. Abās C.CH.Schmidt fabrikās Rīgā un Brocēnos tiek nodarbināti 485 cilvēki. 1939. gadā portlandcementa ražošana Latvijā pieaug līdz 155,5 tūkstošiem tonnu.

Līdz ar cementa rūpniecības attīstību Latvijā, strauji pieaug portlandcementa patēriņš - no 35 kg uz vienu iedzīvotāju 1934. gadā līdz 87 kg 1938. gadā. 1938. gadā Brocēnos sāk būvēt šīfera fabriku, 1940. gadā tā sāk darbu.

No 1942. līdz 1944. gadam Brocēnu cementa fabrikā tiek veikti lieli kapitālieguldījumi - uzstādītas divas Poliziusa tipa krāsnis, kaļķakmens drupinātājs, duļķa dzirnavas, ogļu dzirnavas un divas Pfeifera firmas cementa dzirnavas. Tiek uzbūvēti četri duļķa silosi, jauni klinkera apdedzināšanas un malšanas korpusi. Dūmgāzu novadīšanai ar dabisko vilkmi uzcelti 65 metrus augsti dūmeņi un nodota ekspluatācijā klinkera ražošanas krāsns.

Otrā pasaules kara beigu gados rūpnīca piedzīvo lielus postījumus.

1947 – 1991: industrializācija Latvijas PSR

1947. gada vasarā Brocēnu cementa fabrikā novērstas lielākās kara sekas un atsākas pilnvērtīgs ražošanas process. 1948. gadā tiek izveidots Brocēnu cementa un šīfera kombināts, apvienojot Brocēnu cementa rūpnīcu, Brocēnu šīfera rūpnīcu, Brocēnu kaļķu rūpnīcu un ķieģeļu rūpnīcu Saldus. Ar šādu nosaukumu tagadējo cementa rūpnīcu Latvijā un bijušajā Padomju Savienības teritorijā pazina 45 gadus.

No 1946. līdz 1950. gadam Brocēni apsteidza Rīgas cementa rūpnīcas ražošanas apjomus un izveidojās par lielāko cementa fabriku Latvijā.

1961. gadā tika iecerēts divkāršot Brocēnu šīfera un cementa kombināta jaudu. Uzsākot tā paplašināšanu, tika ierīkotas arī lielas kaļķakmens lauztuves Sātiņos, uzceļot kaļķakmens šķirošanas un drupināšanas cehu. 1968. gads iezīmēja jaunu posmu cementa ražošanas procesā – akmeņogļu vietā kā tehnoloģisko kurināmo klinkera apdedzināšanas krāsnīs sāka izmantot dabasgāzi. 1972. gada nogalē kombinātā darbu uzsāka keramikas flīžu cehs.

1980-tajos gados Brocēnu cementa un šīfera kombināts ražoja cementu, kaļķakmeni, šīferi, kaļķi, kaļķakmens miltus un glazētās keramikas flīzes.

1991 – 2005: atjaunotās neatkarības izaicinājumi

Pirmajos gados pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Brocēnu cementa fabrika piedzīvoja dažādu īpašnieku maiņu, ļoti zemu cementa patēriņu, kas jau pēc dažiem gadiem pārtapa cementa kritiskā deficītā. Deviņdesmitajos gados tika izbūvēta kuģu piestātne, modernizētas trīs cementa dzirnavas un iegādāti seši cementa vedēji. 2005.gadā tā laika rūpnīcas īpašnieku – uzņēmumu grupu RMC, iegādājas starptautisks būvmateriālu ražotājs CEMEX un nolemj investēt jaunas rūpnīcas būvē.

2005 – 2019: CEMEX Latvia

2007. gada vasarā Brocēnos sāk Eiropā modernākās cementa rūpnīcas celtniecību, investējot vairāk nekā 300 miljonus eiro. 2009. gadā atklāj jūras termināli cementa eksportam Liepājā, 2010. gadā ekspluatācijā tiek nodota jaunā cementa rūpnīca. Pēc deviņiem veiksmīgas darbības gadiem Latvijā, 2019. gadā CEMEX pārdod savus aktīvus Latvijā vācu ģimenes uzņēmumam un vienam no senākajiem būvmateriālu ražotājiem Vācijā – SCHWENK.

From 2019: SCHWENK Latvija

Iegādājoties vienu no jaunākajām cementa rūpnīcām Eiropā, SCHWENK turpina cementa ražošanas tradīcijas Latvijā un īsteno plašu investīciju programmu efektivitātes palielināšanai un ietekmes uz vidi mazināšanai.